Akmens veidi

Marmors

grieķu: marmairō - "spīguļot", "spīdēt" ir vidējas cietības smalkgraudains kaļķakmens, kuru galvenokārt veido  kalcīts. Marmors metamorfozes rezultātā ir veidojies sīkākiem kaļķakmens kristāliem sakūstot lielākos kristālos. Šāds sastāvs pulējot ļauj iegūt spoguļgludu virsmu. Izmantojams galvenokārt iekštelpu apdarē.

Granīts

latīņu: granum - "grauds" ir vulkāniskas izcelsmes kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40-60%), kvarca (25-30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%). Granīts ir daudz blīvāks, cietāks un mazāk porains nekā marmors. Dabā sastopams plašā krāsu gammā. Granīts ir piemērots virtuves darba virsmām, vannasistabas virsmām un grīdām, it īpaši intensīvi noslogotās vietās. Tas ir pats populārākais materiāls virtuves darba virsmām. Granīts ir salizturīgs, līdz ar to ir piemērots ēku ārējā apdarē.

Oniks

latīņu: onyx - "nags'', jeb marmora onikss  sastāv no koncentriskiem kalcīta vai aragonīta slāņiem, kuri nogulsnējušies aukstā ūdenī alās, plaisās un ap pazemes avotu iztekām. Marmora onikss pēc sastāva un izcelsmes ir tuvāks marmoram nevis īstajam oniksam. Īstais onikss ir Halcedona paveids un sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda. Marmora onikss senatnē tika saukts par "alabastru", bet mūsdienās alabastrs tiek saukts par marmora oniksu.

Travertīns

oriģināli: tiburtinus vai tivertino - romiešu nosaukums Tivolei, ir porains kaļķakmens paveids. Travertīnam raksturīgi ir caurumi un padziļinājumi virsmā. Šie padziļinājumi travertīna virsmā var tikt aizpildīti ar speciālu mastiku vai arī virsma tiek atstāta neaizpildīta. Pieejams plašā krāsu gammā no pelēkas līdz koraļļu sarkanai.